Pēc Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2017-17-01, tiesas izbrāķētā likuma kvalitāti, visticamāk, tika lemts panākt ar likumprojekta anotācijas kvantitāti jeb lappušu skaitu un atsaucēm uz “autoritātēm”. Rezultāts ir likumsakarīgs, proti, absolūti nederīgs
Saeima 2021. gada 30. septembrī pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, papildinot to ar 38., 39., 40., 41. un 42. pantu. Likuma 38. panta pirmā daļa un otrās daļas pirmais un otrais teikums paredz zemes lietošanas tiesības par labu būvei, uz tām attiecinot Civillikuma noteikumus par reālservitūtu, kā arī nosaka fiksētu zemes lietošanas maksas apmēru četru procentu apmērā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā.
Par šo vairāki zemes īpašnieki Latvijas Republikas Satversmes tiesā ir iesnieguši konstitucionālās sūdzības, kas apvienotas lietā Nr. 2022-02-01 “Par likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta pirmās, otrās daļas un 42. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 91. pantam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kā arī 92. panta pirmajam teikumam.
Tieslietu ministrija, sniedzot Satversmes tiesai savu viedokli šajā lietā, tostarp attiecibā uz likumiskās lietošanas maksas apmēru, ir norādījusi, ka “Ienākumi 2,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības ir lielā mērā balstīti Latvijas Bankas ekspertu analīzē, kas ir vērtēta Piespiedu nomas reformas izstrādē, kā arī tika detalizēti skatīta Satversmes tiesas lietas Nr. 2017-17-01 izskatīšanas ietvaros. Tomēr par Latvijas Bankas analīzi ir jāuzver, lai arī tā ir pareiza, tā nav pilnīga, t.i., tās rezultāts ir pareizs, kamēr centrālo banku procentu likmes ir ap nulles vērtību.”
Pat neskatoties uz Tieslietu ministrijas likumprojekta anotācijā piesaukto Latvijas Bankas ekspertu nekompetenci cenu regulēšanā jeb pieredzes trūkumu individuālo cenu un kapitāla atdeves likmju noteikšanā, ministrijas darbinieku veikto aprēķinu nederīgumu, kā arī tur izdarīto pieņēmumu un izteikto apgalvojumu aplamību, ir secināms, ka “rezultāts nav pareizs” ne tikai aplamās metodikas dēļ, bet arī tāpēc, ka “centrālo banku procentu likmes” vairs noteikti nav “ap nulles vērtību”. Tieši otrādi – tās ir tādas pašas vai pat pat lielākas nekā tad, kad Satversmes tiesa 2009. un 2011. gadā pat 5% atzina par Satversmei neatbilstošu likmi – gan krājobligāciju kupona likme (~4.1%), gan Latvijas valdības vērstpapīru ienesīgums (~3.75%), gan arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmes (3-3.5%) ir tālu no “nulles vērtības”, secīgi, ja tās tiktu piemērotas un ievietotas likuma autoru piedāvātajās formulās, šādi aprēķinātā “taisnīgā” atlīdzība par zemes lietošanu būtu aptuveni 7.5% no zemes kadastrālās vērtības gadā.
https://www.dropbox.com/s/kek6dtp1y2glrup/Euribor%2012%20m.JPG?dl=0
https://www.dropbox.com/s/gfz8j8dslax2yno/LV%2010%20gadu.jpg?dl=0
Euribor chart – graphs with historical Euribor rates (euribor-rates.eu)