Biedrības, kas pārstāv gan iedzīvotājus, gan zemju īpašniekus, 2024. gada 7. maijā Saeimā iesniegušas kopīgu paziņojumu saistībā ar smagnējo likumdošanas procesu dalītā nekustamā īpašuma izbeigšanas jautājumā. Paziņojumu parakstījušas Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrība “Tauta pret zemes baroniem”, kas pārstāv privatizēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekus dalītajos nekustamajos īpašumos, un Biedrība “Zemes Reformas komiteja”, kas pārstāv zemes īpašnieku intereses dalītajos nekustamajos īpašumos.
Paziņojumā tiek uzsvērts abu pušu atbalsts dalītā nekustamā īpašuma izbeigšanai un norādīts uz aktuālā likumdošanas procesa nepilnībām un nepieļaujamo valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanu. Parakstītāji uzskaita virkni svarīgu jautājumu, kuros ir panākts kopējs viedoklis problēmu risināšanā. Paziņojuma nolūks ir informēt gan sabiedrību, gan likumdevēju, kāds ir abu ieinteresēto pušu kopīgs viedoklis dalīto īpašumu likumdošanas jomā.
Risinājumu meklēšana Saeimā ir ieilgusi jau vairāk nekā desmit gadu garumā. Tā jau 2011. gadā 3. martā Tieslietu ministrijas organizētajā diskusijā „Zeme un būve – kopā vai atsevišķi?” tika nosprausts valsts tiesību politikas kurss uz piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, par prioritāru nosakot būves īpašumu, bet zemi zem šādām būvēm nosakot kā būves piederumu. Laika posmā no 2007. līdz 2022. gadam Latvijas Republikas Satversmes tiesa vairakkārt skatījusi lietas, kas saistītas ar dalīto īpašumu un atlīdzību zemes īpašniekiem, faktiski ikreiz konstatējot likumdevēja neveiksmes esošās situācijas risināšanā.
2023. gada 1. janvārī ir stājies spēkā “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, tomēr tas attiecas vien uz privatizētajām daudzdzīvokļu mājām un vēl nav sasniedzis tajā nospraustos mērķus un rezultātus. Gan privatizēto dzīvokļu īpašnieki, gan zemes īpašnieki atzīst, ka valsts atbalsts un iesaiste dalīto īpašumu izbeigšanā ir nepieciešama, tomēr tā šobrīd ir nepietiekama un tāpēc dalīto īpašumu apvienošana notiek pārāk lēni. Turpinoties šādai dinamikai, izbeigšanas process prasīs aptuveni gadsimtu un valsts budžetam dalīto īpašumu institūta uzturēšana un izbeigšanas procedūru nodrošināšana izmaksās aptuveni tikpat, cik šobrīd maksā visi zemes gabali zem daudzdzīvokļu privatizētajām mājām kopā.
2024. gada 18. aprīļa Saeimas sēdē pirmajā lasījumā tika atbalstīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kura izstrādē ne zemes, ne arī būvju īpašnieku pārstāvošās nevalstiskās organizācijas netika uzaicinātas.
Parakstītāji uzskata, ka ar piedāvātajiem grozījumiem formāli tiek neveiksmīgi meklēts risinājums vien vieglākam un ātrākam veidam atlīdzības saņemšanai, parādu atgūšanai un to piedziņai, tostarp no dzīvokļu īpašniekiem, tomēr tas nav dalīto īpašumu īpašnieku interesēs, jo nerisina galveno izvirzīto mērķi – dalīto īpašumu izbeigšanu, bet risina vien dažu atsevišķu valsts iestāžu problēmas, kas iesaistītas lietošanas maksas iekasēšanā dalītos īpašumos.
Dzīvokļu un zemes īpašniekiem ir kopīgs viedoklis konkrētos dalītā nekustamā īpašuma izmantošanas un dalītā īpašuma izbeigšanas jautājumos:
– piespiedu dalītā īpašuma institūts ir jāizbeidz pēc iespējas ātrāk, turklāt dalīto īpašumu izbeigšanas procesā atkāpjoties no principa, ka ēka ir zemes piederums, nosakot, ka būves īpašniekam dalītajos īpašumos ir tiesība šai būvei pievienot zemes gabalu, kas nepieciešams būves uzturēšanai;
– būves īpašnieks, maksājot atlīdzību par zemes lietošanu uz likuma pamata, iegūst visas tiesības un labumus, ko zeme un tās rente sniedz, tai skaitā tiesības zemi apbūvēt, tiesības uz visiem infrastruktūras objektiem, neatkarīgi no to piederības, ar tiesībām noteikt transporta līdzekļu stāvēšanas kārtību;
– zeme zem būves, ja to vēlas izpirkt būves īpašnieks, tiek izpirkta par tās aktuālo kadastrālo vērtību;
– gadījumā, ja tiek uzsākta zemes izpirkšana dalītajos īpašumos, bet tā nav sekmīga, zemes gabalu nekavējoties par noteikto izpirkuma cenu izpērk valsts vai attiecīgā pašvaldība;
– piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanai Latvijā jānotiek pakāpeniski nākamo 5 līdz 10 gadu laikā, ievērojot individuālu zemes un būvju īpašnieku interešu un iespēju atšķirību, kā arī pašvaldību iespējas.
Dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem ir atšķirīgs viedoklis attiecībā uz zemes lietošanas maksas atlīdzības apmēru.
Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrība “Tauta pret zemes baroniem” uzskata, ka 4% no zemes kadastrālās vērtības gadā ir taisnīga atlīdzība (jo vairāk, ja zemes īpašnieks tiktu atbrīvots no visiem nodokļiem un nodevām tā sakarā).
Biedrība “Zemes Reformas komiteja” uzskata, ka šai atlīdzībai, neieskaitot tajā, mazākais, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par šo zemi, būtu jābūt vismaz 5% no zemes kadastrālās vērtības gadā.
Tai pat laikā gan dzīvokļu īpašnieki, gan zemes īpašnieki ir vienisprāt, ka šai lietošanas maksai ir jābūt pagaidu risinājumam, līdz dalītais īpašums tiek izbeigts.
Paziņojuma autori apliecina, ka to kā atbildīgu valsts sociālo partneru mērķis ir kopā ar likumdevēju rast risinājumus, lai visīsākajos termiņos izbeigtu dalītos īpašumus visā Latvijā, apliecinot arī abu nevalstisko organizāciju gatavību aktīvi iesaistīties likumprojektu izstrādē par visa veida zemes un būvju dalīto īpašumu izbeigšanu Latvijā. Paziņojumā likumdevējs tiek aicināts rast iespēju šādus likumus pieņemt vistuvākajā laikā un visīsākajos termiņos.
Paziņojumu parakstījuši Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrība “Tauta pret zemes baroniem” valdes loceklis Vladimirs Tkačenko un Biedrības “Zemes reformas komiteja” līdzpriekšsēdētājs Aigars Brečs. Ar pilnu dokumenta tekstu var iepazīties Saeimas mājas lapā: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/3513DC87C3FEBEE9C2258B160043BDF8?OpenDocument