Šķietami pildot Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2022-02-01 un izmantojot to kā ieganstu neattaisnojamai steigai, ar to radot kārtējo likumdošanas brāķi, Saeima 2024. gada 13. jūnijā pieņēma sasteigtos un nepārdomātos grozījumus “pagaidu” likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”. Rakstā uzskaitīti likuma subjektu…
Kategorija: Civillietas
Civillietas skatīšanas rakstveida procesā īpatnības
Tiesas apspriedes noturēšanai ir jābūt ārēji atpazīstamai, lai lietas dalībnieki mutvārdu sēdē var konstatēt, ka tiesas nolēmums lietā taisīts, noturot tiesnešu apspriedi. Tādējādi tiesas apspriede ir principiāli nošķirama no lietas iztiesāšanas pēc būtības daļas. Domājams, tas būtu attiecināms arī uz rakstveida procesu, jo tiesai būtu jārīkojas, lai lietas dalībniekiem nerastos bažas, ka civillieta rakstveida procesā…
Lietu skatīšana Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā Covid-19 aizsegā
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pants nosaka, ka civillietas tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Civilprocesa likums neko tādu neparedz. Kā īsti šādas lietas tiek skatītas, jo seviški, koleģiāli – triju tiesnešu sastāvā? Civilprocesa likuma 2. pants…
Vai pirmšķietami nelikumīgs un nepamatots Senāta Civillietu departamenta spriedums var būt judikatūras nolēmums?
Augstākā tiesa savai judikatūras datubāzei ar šķirkli “J” 2019. gada 26. novembrī ir pievienojusi nolēmumu, ar kuru [visnotaļ pamatoti, bet ar diskutablu argumentāciju] ir atstāts negrozīts šajā spriedumā manuprāt nepamatoti kritizētais, bet pirmšķietami pamatotais un likumīgais Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 26.marta spriedums. Tas nozīmē, ka šis nolēmums ir atzīts par t.s. “judikatūras nolēmumu”….