Vai advokāts ārpus amata pienākumu pildīšanas bauda tiesības uz privāto dzīvi?
Vai atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemts spriedums, ir vispārpieejama informācija, vai arī sakarā ar tā atrašanos arī TIS neanonimizētā veidā tā ir ierobežotas pieejamības informācija? Portālā Manas tiesas publicēts daļēji anonimizēts Senāta 2019. gada 31. oktobra spriedums lietā Nr. SKC-316/2019. Nepievēršoties sprieduma argumentiem, motīviem un rezultātam, neizpratni raisa fakts, ka atbildētāja vārds un uzvārds
Analizējot 2019. gada Augstākās tiesas judikatūras datubāzē iekļautos Senāta nolēmumus – SPC-8/2019
Ar šo, izmantojot portāla Jurista vārds Brīvā mikrofona platformu, aizsāku analītisku diskusiju par tiesu nolēmumiem un to argumentāciju. Aicinu visus interesentus pievienoties šai diskusijai, argumentācijā ņemot vērā Tiesnešu ētikas komisijas 2019. gada 12. aprīļa atzinumā pausto, ka ikviens var publiski diskutēt par aktuāliem tiesvedību procesiem, tā vēršot uzmanību uz iespējamām sistēmiskām un juridiskām problēmām un
Judikatūra pievienotās vērtības nodokļa jautājumos zemes likumiskās nomas attiecībās
2018. gada 27. jūnijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments lietā Nr. SKC-5/2018 (C39102313) paplašinātā tiesnešu sastāvā nosprieda, ka daudzdzīvokļu māju likumiskās nomas apmērā 6 % ir iekļauti visi zemes īpašnieka nodokļi, tai skaitā pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN), ja zemes īpašnieks ir PVN maksātājs. Šādam viedoklim nespēja pievienoties trīs sastāva tiesneši no deviņiem. Tika uzrakstītas atsevišķās domas, un
Pilnvarojuma pēctecība uzvārda maiņas gadījumā – vai Augstākās tiesas 17.08.2018 lēmumu lietā Nr SKC 1400/2018 var uzskatīt par likumīgu?
Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija šādā sastāvā tiesnese Mārīte Zāģere, tiesnesis Intars Bisters, tiesnese Anda Briede ir atteikušies ierosināt kasācijas tiesvedību advokāta uzvārda maiņas dēļ. Vai pamatoti? AT mājas lapā www.at.gov.lv judikatūras krājumam ir pievienots 17.08.2018 lēmums lietā Nr SKC 1400/2018 Aprakstošā daļa (saīsināti) Zemgales apgabaltiesā 2018.gada 26.februārī saņemta atbildētājas kasācijas sūdzība, kuru parakstījis zvērināta advokāta palīgs
Īsumā par svarīgo: žurnālista loma informācijas pieejamības nodrošināšanā
Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018. gada 21. maija spriedumu lietā Nr.1281200171 ir atzīta par vainīgu un saukta pie kriminālatbildības valsts amatpersona par noziedzīga nodarījuma – neizpaužamu ziņu izpaušanu, kas izpaudās sniedzot informāciju žurnālistam par krimināllietā pasludinātajam nolēmumiem. Apsūdzētā tiesas sēdē norādīja, ka informācija, ko viņa sniegusi [žurnālistam], ir bijusi [jau iepriekš] publicēta, un
Visus varu apsveikt – Latvijā ar tiesas lēmumu tagad legalizēts piespiedu darbs
Visus varu apsveikt. Latvijā ar tiesas lēmumu tagad legalizēts piespiedu darbs! Arī tad, ja maksātnespējas procesi nes administratoriem dziļus mīnusus un process pat jāfinansē arī no privātajiem naudas līdzekļiem, tomēr darbs ir jāpilda. Pie reizes tiesa tagad nospļaujas uz administratora/advokāta profesionālām darbības garantijām un atklāti ignorē Satversmes tiesas 21.12.2015. paustās atziņas. Kur nu vēl tālāk?