MAN PIETIEK jeb par pašreizējo maksātnespējas procesa administratora situāciju
Šā gada 6. jūnijā man bija tā “laime” piedalīties administratoru kvalifikācijas eksāmenā. Lai gan kā skolnieks, students, advokāts, personas datu aizsardzības speciālists un arī administrators esmu kārtojis vairākus eksāmenus, taču administratora kvalifikācijas eksāmens manā dzīvē bija unikāls. Pirmo reizi es eksāmenam vispār negatavojos, un man eksāmena rezultāti bija dziļi vienaldzīgi. Taču pēc rezultātu uzzināšanas, ka
Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās
Šobrīd nav vienotas tiesu prakses, kas saistīta par pievienotas vērtības nodokļa piemērošu piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās. Tiesu nolēmumos ir identificējami divi problēmjautājumi, kuros nav vienota viedokļa, t.i., vai piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās ir piemērojams pievienotās vērtības nodoklis, ja zemes īpašnieks ir pievienotās vērtībās nodokļu maksātājs, un kas ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā bāze. Tiesas
Princips iura novit curia Civilprocesā būtu jāpiemēro vien atsevišķu kategoriju lietās
Augstākā Tiesa ar spriedumu lietā SKC-108/2017 sāk atkāpties no kopumā aplamajām un uz Civilprocesa vispārīgiem principiem līdz šim nepareizi attiecinātajām tēzēm par to, ka tiesai pašai ir jāzina likumi un ir jācenšas noskaidrot patiesos lietas faktiskos apstākļus. Beidzot Augstākā Tiesa sāk atkāpties no kopumā aplamajām un Civilprocesa vispārīgiem principiem neatbilstošajām vai līdz šim nepareizi attiecinātajām
Par likumam neatbilstošiem Ministru kabineta noteikumiem
Ministru kabinets 2016. gada 9. februārī (prot. Nr. 6 19. §) ir pieņēmis noteikumus Nr. 92 “Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos”, turpmāk – Noteikumi. Noteikumi izdoti pamatojoties uz deleģējumu, kas noteikts Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 48.1 panta pirmajā daļā, kas nosaka, ka Ministru kabinets nosaka kuģošanas līdzekļu satiksmes kārtību Latvijas iekšējos ūdeņos, tai skaitā prasības satiksmes dalībniekiem un izvietotajām navigācijas
Apsūdzētais pildīja savu konstitucionālo pienākumu*
2014.gada 10.martā lielkrievu šovinisti Rīgas centrā sarīkoja piketu tieši tajā laikā notiekošās Krimas okupācijas atbalstam. Ieraugot plīvojam Krievijas karogus, kā arī ieraugot plakātus un izdzirdot izkliegtos saukļus krievu valodā, Dainis Rūtenbergs pieskrēja pie tuvāk stāvošā piketētāja un izrāva no viņa rokām kātu ar Krievijas karogu. Kā vēlāk noskaidroja tiesa, Krievijas karogs bija uzmontēts uz lēta
Par Saeimas komisiju un Valsts prezidenta (ne)tiesībām izprasīt no tiesas slēgtas lietas materiālus
Kriminālprocesa likuma 375. panta (Iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem) pirmā daļa nosaka, ka Kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā. Tātad, ir tikai divas strikti un izsmeļoši nodalītas personu kategorijas, kuras kriminālprocesa laikā drīkst iepazīties ar krimināllietas
