Saeima ir izlēmusi grozīt likumu “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” redakcijā, kas, visticamāk, neatbilst ne Satversmes tiesas secinājumiem, ne arī ekspertu, tostarp pašu Saeimas Juridiskā biroja atzinumam, ne arī ekonomikas atziņās balstītiem apsvērumiem. Vai likumdošanas process Latvijā atbilst valsts pamatlikumam…
Birka: civillikums
Vai zemes piespiedu nomas institūta korekcijas veicinās dalīto īpašumu izbeigšanos?
Kamēr Satversmes skata kārtējo konstitucionālo sūdzību zemes piespiedu nomas sakarā, šoreiz attiecībā uz nomas maksas aplikšanu ar PVN, atzīstot šo jautājumu par sevišķi sarežģītu un pat vēršoties Eiropas Savienības tiesā, Saeimā tiek virzīti divi savstarpēji konkurējoši likumprojekti. Ar vienu – tiek paredzēts apvienot dalītos īpašumus, ar otru – zemes piespiedu nomas tiesību anomāliju faktiski nostiprināt…
Civillikuma 1. panta vājums un spēks
Ir pagājis nedaudz vairāk par gadu kopš Senāta Civillietu departaments 2019. gada 17. decembrī ir taisījis spriedumu lietā Nr. C04169414, SKC‑259/2019, ar ko de facto atkāpās no tiesu prakses, tiesību doktrīnas un iepriekšējām judikatūras atziņām, izraisot asas diskusijas ne tikai juridisko profesiju pārstāvju aprindās,[1] bet arī visā sabiedrībā kopumā. Autora ieskatā dīvainības lietas izskatīšanā,[2] nepamatota un neargumentēta atkāpšanās no judikatūras un stabilās tiesu…