2016. gada 13. decembrī portāla “Likuma Vara” tā brīža galvenais redaktors Arturs Snips vērsās Valsts policijā, izsakot savas bažas par pirmšķietami klaji nelikumīgu personas datu apstrādi un lūdzot šai sakarā veikt nepieciešamās pārbaudes – uzsākt kriminālprocesu vai administratīvā pārkāpuma lietvedību, attiecīgi. Rezultāts no šodienas skatu punkta, kur administratīvie sodi nu jau tiek piemēroti pat par personas koda neaizklāšanu tiesās iesniedzamajās zemesgrāmatu apliecībās, vai kriminālsodi – par ziņu atklāšanu par personas adresi vai personai piemēroto sodu atklātā tiesas sēdē skatītā kriminālprocesā, ir visai diskutabls, tāpēc atskatāmies uz šo sen pagājušo dienu notikumiem.
“Likuma Vara” 2016.gada 13.decembra iesniegumā Valsts policijai[1] norādīts uz Rīgas pašvaldības policijas rīcību, publicējot visai sensitīvus videoierakstus [2], kuros redzams kādas Spānijas jaunietes dzimumakts ar Vācijas pilsoni, kas notiek Rīgā, Brīvības pieminekļa pakājē. Un proti, vairākos interneta portālos[3] bija pārpublicēts Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra videomateriāls par Brīvības pieminekļa skatu laukumiņā notikušu dzimumaktu, par kuru esot sastādīti divi protokoli par sīko huligānismu un katram no pārkāpējiem piemērots naudas sods 250 eiro apmērā. Videomateriālam pievienots arī notikumu apraksts un norāde, ka veicot personas datu pārbaudi, konstatēts, ka viens no pārkāpējiem ir 21 gadu veca Spānijas pilsone, savukārt otrs 23 gadus vecs Vācijas iedzīvotājs, atklājot arī jauniešu motīvus, proti, incidentā iesaistītā pāra seksuālos paradumus, proti, informāciju par fizisko personu seksuālo dzīvi. Šai sakarā uzsākta žurnālistikā izmeklēšana, “Likuma Varai” pieprasot kompetentajām institūcijām veikt pārbaudi:
“Videomateriāls un dati par personām nodoti publiskošanai, neskatoties uz faktu, ka pārkāpēji savu vainu atzinuši un piemēroto sodu samaksājuši. Saskaņā ar likumu[4] sensitīvo datu, tajā skaitā datu, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, […], kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi, apstrāde, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, […] izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, jo sevišķi bez datu subjekta rakstveida piekrišanas, ir aizliegta. Fiziskās personas datu aizsardzības likuma prasības ir saistošas jebkuram personas datu apstrādātājam (pārzinim un operatoram), tajā skaitā arī Rīgas pašvaldības policijai un tās videonovērošanas centram. Jo vairāk – videokameras, kas uzstādītas pārkāpumu prevencijai un drošības un kārtības nodrošināšanai Rīgas pilsētas ielās un citās publiskās vietās, ir uzstādītas ar atrunu, ka savākto datu apstrāde būs likumīga, un ka neviena trešā persona šos datus bez šo datu subjekta piekrišanas nesaņems. Secīgi, šādu datu nokļūšana trešo personu rīcībā grauj sabiedrības uzticību Rīgas pašvaldības policijas spējai šos datus apstrādāt, novēršot šo datu nelikumīgu apstrādi un vairojot bažas par t.s. “Lielā brāļa” sindromu.
Portāla “Likuma Vara” ieskatā turklāt ir apšaubāms pats administratīvais pārkāpums jeb tā kvalifikācija, jo sīkā huligānisma[5] gadījumā viena no administratīvā pārkāpuma neatņemamām sastāvdaļām ir objektīvā puse – cilvēku miera, iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbu traucējums, par ko liecina saiklis “un” panta formulējumā, kas konkrētajā gadījumā nav konstatējams.”
Ņemot vērā norādītos apstākļus un pieminētās tiesību normas, “Likuma Vara” tā brīža galvenais redaktors Arturs Snips lūdza atbildīgās iestādes izvērtēt Rīgas pašvaldības policijas un tās videocentra atbildīgo darbinieku, iespējams, nelikumīgu rīcību, nododot Spānijas pilsones dzimumakta ar Vācijas pilsoni videoierakstu un informāciju par iespējamo pārkāpēju vecumu, izcelsmi un piederību, kā arī piemēroto sodu, trešajām personām, kas to publiskojušas, šai nolūkā uzsākot administratīvā pārkāpuma lietvedību vai kriminālprocesu par Krimināllikuma 145. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Ar Valsts policijas Rīgas Reģiona pārvaldes 2016. gada 27. decembra pavadvēstuli[6] iesniedzējs tika informēts, ka iesniegums par Rīgas pašvaldības policijas darbinieku rīcību, publicējot videomateriālu masu saziņas līdzekļos, kas reģistrēts, VP RRP Rīgas Centra iecirknī ar ienākošo Nr.968-S no 20.12.2016, izskatīšanai savas kompetences ietvaros, 2016. gada 27. decembrī tika nosūtīts “Datu valsts inspekcijai”. Attiecībā uz iesniedzēja lūgumu sākt kriminālprocesu, Valsts policijas atbilde sniegta, cik šobrīd iespējams konstatēt, netika. Ar Datu valsts inspekcijas 2017. gada 12. janvāra vēstuli[7] iesniedzējs tika informēts, ka Datu valsts inspekcijā (DVI) 2016.gada 15.decembrī ir saņemta MIL “Likuma Vara“ 2016.gada 13.decembra vēstule Nr. 16.13.12.-01 (reģistrēta DVI 2016.gada 15.decembrī ar Nr.S-2-1/2317). Atbildē uz iesniegumu norādīts:
“Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk – FPDAL) 2.panta 3.punkts paredz, ka personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Tādējādi fiziska persona ir „identificējama”, ja to ir iespējams identificēt. Identifikāciju parasti nodrošina atsevišķi dati, kurus sauc par „identifikatoriem” un kuri ir īpaši priviliģētā un ciešā veidā saistīti ar konkrēto personu. Daļa šo „identifikatoru” ir minēti FPDAL 2.panta 8.punktā.
DVI norāda, ka pats par sevi cilvēka vecums un tautība, bez citiem identifikatoriem, nav uzskatāmi par personas datiem FPDAL izpratnē, tāpat par personas datiem nav uzskatāms videoieraksts kurā ir aizmiglotas personu sejas (identitāte). Līdz ar to uz šādu personas datu apstrādi neattiecas FPDAL prasības.
Attiecībā uz iespējamo datu subjekta veikto personas datu apstrādi DVI paskaidro, ka minētajā gadījumā MIL “Likuma Vara“ nav datu subjekts FPDAL 2.panta 1.punkta izpratnē (saskaņā ar FPDAL 2.panta 1.punktu datu subjekts ir fiziska persona, kuru var tieši vai netieši identificēt), kuras tiesības uz savu personas datu aizsardzību ir iespējams pārkāptas. Saskaņā ar FPDAL 20.pantu, tiesības apstrīdēt DVI pārziņa rīcību, veicot datu subjektu personas datu apstrādi, ir pašam datu subjektam vai likumiskajam pārstāvim. Līdz ar to Jūsu Vēstule nav uzskatāma par datu subjekta sūdzību.
Atbilstoši FPDAL un Ministru kabineta 2013.gada 10.decembra noteikumu Nr.1415 “Datu valsts inspekcijas nolikums” 3.1.apakšpunktu DVI uzrauga personas datu apstrādi un aizsardzību saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Tā kā konkrētajā gadījumā nav konstatējama fizisko personas datu apstrāde, Rīgas pašvaldības policijas rīcības izvērtēšanai un iespējamai sodīšanai nav tiesiska pamata.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka DVI pateicas par informācijas sniegšanu, kā arī informē, ka DVI veiks informatīva rakstura darbu ar Rīgas pašvaldības policiju, informējot par fizisko personu datu aizsardzību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu, nododot viņu rīcībā esošos materiālus masu informācijas līdzeklim.”
Secināms, ka Pašvaldības policijas darbinieku rīcība, nododot žurnālistiem publikācijai videoierakstu, kurā redzams divu jauniešu dzimumakts, Datu Valsts inspekcijas amatpersonu ieskatā, vismaz 2016. gadā neesot bijusi fizisko personu datu apstrāde. Šādam apgalvojumam ir grūti piekrist, jo šo jauniešu vecāki, radi, draugi, paziņas un ceļojuma grupas biedri, noskatoties videomateriālu, šos draiskuļus neapšaubāmi identificēs. Jo vairāk, šajā gadījumā objektīvi identificējamākajiem jauniešiem piemērotais sods tiek atklāts plašam personu lokam. Lai arī viens no soda mērķiem ir prevencija, kas iekļauj arī sabiedrības informēšanu, kas nozīmē, ka informācija par personai piemēroto sodu konkrētajā lietā nekādi nevar būt ierobežotas pieejamības informācija, tomēr vienota viedokļa šajā jautājumā aizvien vēl nav. Jo sliktāk, tiesai vai tiesnesim informējot žurnālistus vai masu informācijas līdzekļus par konkrētai personai piemērotu sodu, pastāv risks pašam tiesnesim vai tiesas darbiniekam tikt notiesātam saskaņā ar Krimināllikuma 329. pantu[8], kas pirmšķietami ir aplami un absurdi, kā arī pretēji principam no lielākā uz mazāko – argumentum a muiori ad mīnus – un no mazākā uz lielāko – argumentum a minori ad maius. Tas piešķietami nav pareizi un norāda dubultmorāles pastāvēšanu sabiedrībā un dubultu standartu piemērošanu valsts pārvaldē. Quod liced lovi, non licet bovi jeb kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim…
[1] 13.12.2016. iesniegums Nr. 16.13.12.-02, nav publicēts
[2] https://www.facebook.com/watch/?v=1187945371283285 (apskatīts 31.08.2023.)
[3] Policisti pieķer jauniešus, kuriem bija kaislīgs sekss pie Brīvības pieminekļa. VIDEO (18+) . http://www.kasjauns.lv/lv/m/zinas/238615/policisti-pieker-jauniesus-kuriem-bija-kaisligs-sekss-pie-brivibas-pieminekla-video-18+; videoklips šobrīd vairs nav pieejams
PIEĶERTI: Pie Brīvības pieminekļa pārītis nododas mīlas rotaļām (VIDEO) Pieejams: http://nra.lv/skandalozi/194197-sekss-pie-brivibas-pieminekla-turistu-paritim-izmaksa-500-eiro-video.htm; videoklips šobrīd vairs nav pieejams
http://www.la.lv/paritis-nododas-seksam-pie-brivibas-pieminekla-sis-prieks-dargi-maksas/; videoklips šobrīd vairs nav pieejams
http://apollo.tvnet.lv/zinas/video-piektdienas-rita-kads-paritis-pie-brivibas-pieminekla-nodarbojas-ar-seksu/780403 videoklips šobrīd vairs nav pieejams
[4] skat., tobrīd spēkā esošā ’Fizisko personas datu aizsardzības likuma 2. panta 4. un 8. punktu un 11. pantu
[5] skat., tobrīd spēkā esošā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantu
[6] 27.12.2016 Nr.968-S, nav publicēts
[7] 12.01.2017. Nr. N-2-1/52, nav publicēts
[8] Diskutablie tiesu nolēmumi krimināllietā Nr. 12812001716
Asking questions are genuinely good thing if you are not understanding something
entirely, but this post presents good understanding yet.