Recepte tautas pakļaušanai, trauksmes cēlāju apklusināšanai un demokrātijas un tiesiskuma iznīcināšanai
Tādi valsts apvērsumi kā Latvijā 1934. gada 15. maijā Rietumu pasaulē notiek aizvien retāk. Taču daudzu pie varas esošo vēlme sagrābt un noturēt aizvien lielāku ietekmi vai pat iegūt absolūtu varu – izveidot t.s. varas vertikāli – nekur nav pazudusi. Tieši otrādi, šī tendence ir aizvien pieaugoša un nu jau skar ne tikai daudzas demokrātijas
Vairāku tiesnešu, tostarp, AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu
Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to vai izpildvaras izdots administratīvais akts Covid-19 infekcijas ierobežošanas jomā attiecas arī uz tiesnešiem, atzīstot, ka arī tiesnešiem bija saistoša MK rīkojuma Nr. 720 5.3.apakšpunkta prasība veikt darba pienākumus tikai tad, ja ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts Ar Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumu Nr.
Lietu skatīšana Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā Covid-19 aizsegā
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pants nosaka, ka civillietas tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Civilprocesa likums neko tādu neparedz. Kā īsti šādas lietas tiek skatītas, jo seviški, koleģiāli – triju tiesnešu sastāvā? Civilprocesa likuma 2. pants
Viedoklis par kadastrālajām vērtībām un atbilde VZD
Ņemot vērā publiski pieejamo informāciju, ko sniedza Tieslietu Ministrija un Valsts Zemes Dienests par prognozētajām kadastrālajām vērtībām, izvērtējot gan 18.02.2020. MK Noteikumus nr.103, “Kadastrālās vērtēšanas Noteikumi”, gan iespējamo metodiku, gan arī faktiskos apstākļus, kas attiecas uz dažādiem nekustamajiem īpašumiem, ir konstatējamas būtiskas nepilnības, jo pārbaudot gan sev piederošos nekustamo īpašumus, gan arī nejauši izvēlētus nekustamos
Personīgs viedoklis par valsts aizsardzības dienesta izveidošanu
Pēdējā laikā publiskajā telpā Aizsardzības ministrija un tās ministrs sāk “potēt” Latvijas Republikas sabiedrību par to, ka nepieciešams izveidot valsts aizsardzības dienestu, tādā veidā it kā nodrošinot valsts aizsardzību apdraudējuma gadījumā, turpmāk tekstā – Plāns, skatīt vairākas publikācijas. https://www.sargs.lv/lv/viedoklis/2022-02-04/pabriks-obligatais-dienests-pagaidam-nav-planots-bet-jadoma-par-aizsardzibas; https://www.delfi.lv/video/raidijumi/spried-ar-delfi/spried-ar-delfi-saruna-ar-aizsardzibas-ministru-arti-pabriku-pilns-ieraksts.d?id=54015280; https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-plano-ieviest-valsts-aizsardzibas-dienestu.d?id=54517526; https://www.delfi.lv/news/national/politics/sogad-krasi-samazinajusies-rekrutesanas-tempi-nbs-saka-kalnins.d?id=54522372; https://www.delfi.lv/news/national/politics/labak-velu-neka-nekad-eksperti-par-valsts-aizsardzibas-dienestu-studenti-velas-iznemumu.d?id=54519496. Protams, šādi plāni tiek pamatoti ar Krievijas Federācijas (turpmāk tekstā – Krievija) agresiju pret
Civillikums laikmetu griežos un politiķu dzirnās. IV daļa – Kopīpašums
2019. gada 17. decembrī Augstākās tiesas Senāts, izdarot vairākus tiesību normu pārkāpumus, atcēla Rīgas apgabaltiesas visnotaļ likumīgo spriedumu par kopīpašuma – dzīvokļu īpašumos nesadalīta īres nama – dalīšanu. Vienlaikus Augstākās tiesas Senāts pieņēma arī vairāk nekā diskutablu blakus lēmumu lietā, ar kuru Latvijas Republikas Saeimai, Valsts prezidentam un Ministru kabinetam darīja zināmu savu pirmšķietami aplamo