Vēlos padalīties ar savās profesionālajās gaitās uzkrātajām atziņām jeb ieteikumiem tiesību zinātņu studentiem, kuri grib kļūt par veiksmīgiem advokātiem. Tiesa, noderēs ne tikai studentiem.
1. Obligāti ir jābūt skaidram mērķim un tā sasniegšanas vīzijai. Tiklīdz mērķis izvirzīts, par to jāsāk cīnīties. Neatkāpties, nepadoties! Ja mērķis ir iedvesmojošs, ja patiesi tici, ka šis mērķis ir sasniedzams, un ja rīkojies pēc labākās sirdsapziņas šī mērķa labad, tad panākumi būs. Var notikt tikai tas, kam tici (un otrādi – nevar notikt tas, kam pats netici). Henrijs Fords ir teicis viedus vārdus: “Tu vari ticēt, ka tev izdosies, un vari ticēt, ka neizdosies, – un abos gadījumos tev būs pilnīga taisnība.”
2. Jau studiju laikā jācenšas mācīties daudz vairāk, nekā to liek darīt izvēlētā studiju programma. Studiju priekšmeti neiedos recepti konkrētiem gadījumiem vēlākā praktiskā darbā, bet iedos (jo īpaši – tiesību teorija un tiesību filosofija) universālu makšķeri, ar kuru iemācīsies ķert zivis visās dzīves ūdenstilpnēs. Iesaku jau studiju laikā rast iespējas praktizēties. Piedalīties konferencēs, pašam rīkot konferences un citus pasākumus. Aktīvi darboties profesionālās un sabiedriskās organizācijās, studentu pašpārvaldē. Publiski uzstāties, paust argumentētus viedokļus, debatēt – kad un kur vien ir tāda iespēja. Allaž sacensties pašam ar sevi (nevis ar citiem) – šodien sasniegt vairāk, nekā tas izdevās vakar!
3. Jāveido un jāuztur plašs draugu un paziņu loks. Allaž noderēs – gan meklējot vēlamo darbu, gan sasniedzot šajā darbā vēlamos rezultātus. Kad cilvēkam ir problēma, viņš vienmēr meklē palīdzību vispirms pie tiem, kurus pats pazīst. Ja kādam nepieciešams jurists, viņš vispirms apsvērs, vai un kuru juristu viņš pats pazīst, un pēc tam jau prasīs saviem draugiem, paziņām, darba kolēģiem, vai viņi kādu var ieteikt. Sociālām saitēm mūsdienās ir pat lielāka nozīme nekā radniecības saitēm. Un izvairies apzināti vai neapzināti radīt sev ienaidniekus. Par ienaidniekiem ir precīzs teiciens – “viens ir viens par daudz”. Neaizskar, neaizvaino otru! Ja esi kādu nogāzis gar zemi, palīdzi piecelties! Esi draudzīgs, laipns, izrādi cieņu. Protams, rēķinies – katrā tiesu “sacīkstē” kāds uzvar un kāds zaudē. Ja kāds zaudējis uz tevi apvainojas – tā nav nedz tava problēma, nedz atbildība.
4. Jābūt neatlaidīgam un reizē elastīgam, nevis paštaisnam. Jābūt degsmei un neatlaidībai. Visās dzīves jomās un pilnīgi visu nosaka cilvēka iekšējā enerģija, pārējais ir „tikai tehnikas jautājums”. Arī nauda ir enerģija, un to piesaista tā enerģija, kura mīt tevī. Ja neesi piedzimis ar lielu enerģijas pūru šūpulī, tev ir viena laba ziņa – enerģiju var izkopt un vairot, uzturot vienlīdz spēcīgā līmenī trīs vaļus – miesu (veselību), prātu (zināšanas un pieredzi) un garu (to, kas sagādā un vairo dzīvesprieku, laimes sajūtu).
5. Jāiet savs ceļš, un viss jādara pēc formulas “+1”, proti, regulāri jāpaaugstina savu spēju un izaicinājumu latiņa. Visu laiku lecot vienā un tajā pašā augstumā, izaugsmes nebūs. Nemitīgi jāpilnveido savas zināšanas, spējas, prasmes. Nedrīkst raudzīties uz lietām šauri, vienpusēji, bet allaž ir nepieciešams pēc iespējas plašāks, augstāks un dziļāks redzējums. Disciplīna, disciplīna, disciplīna! Nemitīgs apzināts darbs sevis attīstīšanā un pilnveidošanā. Gluži kā “Omegas” snaiperim – katru dienu jātrenējas, lai kaut vai to vienu vienīgo reizi, kad tas būs kritiski nepieciešams, izšaujot precīzi trāpītu mērķī. Iespējas ir bijušas, ir un būs. Vienmēr. Taču saskatīt un izmantot tās spēj tikai tas, kurš tām jau ir gatavs, vēl pirms šīs iespējas radušās.