Judikatūras atziņas zemes piespiedu nomas sakarā Senāta 2020. gada 20. marta spriedumā lietā Nr. SKC-126/2020
2020.gada 20. martā Senāta Civillietu departaments senatoru Ināras Gardas, Anitas Čerņavskas un Normunda Salenieka sastāvā ir taisījis spriedumu lietā Nr. SKC-126/2020 (C33591916), ECLI:LV:AT:2020:0320. C33591916.14.S. Daudzas no šajā nolēmumā izteiktajām atziņām ir būtiskas vienotas tiesu prakses nodrošināšanai, jo sniedz atbildes uz ierunām, kādas šados strīdos tiek celtas gandrīz vienmēr, tādējādi veicinot arī procesuālo ekonomiju, pieņemot, ka
Turpinot diskusiju par Senāta nolēmumiem lietā Nr. SKC-259/2019
Ar šo autors pilda solījumu turpināt diskusiju par kopīpašuma dalīšanu un Civillietu departamenta senatoru rīcības likumību un tiesiskumu ne tikai lietā Nr. SKC-259/2019 (C04169414) vien, nesaskatot nekādu objektīvu problemātiku uz šo lietu attiecināmo materiālo tiesību normu vai to piemērošanas jomā. Laikraksta “Jurista Vārds” 2020. gada 28. janvāra numura tēma bija kopīpašuma dalīšana tiesas ceļā, kā
Vai kādreizējo pusaudžu tiesāšana divdesmit gadus pēc nozieguma ir leģitīma un samērīga?
Gan kolēģi – zvērināti advokāti, gan arī tiesas, ir aktīvi iesaistījušās diskusijā par bijušo pusaudžu tiesāšanas aspektiem vairāk nekā divdesmit gadus pēc nozieguma. Līdzīgu lietu jau ir izskatījusi Zemgales priekšpilsētas tiesa, ar kuras, manuprāt, visnotaļ apsveicamo nolēmumu ar šo padalos. Piebilstams, ka arī Rīgas apgabaltiesas lēmums drošības līdzekļa sakarā šajā lietā ir bijis savlaicīgs un
Vai pirmšķietami nelikumīgs un nepamatots Senāta Civillietu departamenta spriedums var būt judikatūras nolēmums?
Augstākā tiesa savai judikatūras datubāzei ar šķirkli “J” 2019. gada 26. novembrī ir pievienojusi nolēmumu, ar kuru [visnotaļ pamatoti, bet ar diskutablu argumentāciju] ir atstāts negrozīts šajā spriedumā manuprāt nepamatoti kritizētais, bet pirmšķietami pamatotais un likumīgais Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 26.marta spriedums. Tas nozīmē, ka šis nolēmums ir atzīts par t.s. “judikatūras nolēmumu”.
Tiesas kompetence pārbaudīt šķīrējtiesas līguma spēkā esību
Senāta Civillietu departaments 2019.gada 25.septembrī lietā Nr. C30474518 (SKC-1181/2019) ir pasludinājis judikatūras nolēmumu, no kā izriet tēze, ka vispārējās jurisdikcijas tiesa strīdu par šķīrējtiesas līguma spēkā esību un tās kompetenci konkrētās civillietas izskatīšanā var pārbaudīt gan pirms sprieduma taisīšanas šķīrējtiesā, gan arī pēc tam, kad šķīrējtiesa jau pieņēmusi savu nolēmumu. Senāta nolēmums lietā Nr. SKC-1181/2019 ir
Vai advokāts ārpus amata pienākumu pildīšanas bauda tiesības uz privāto dzīvi?
Vai atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemts spriedums, ir vispārpieejama informācija, vai arī sakarā ar tā atrašanos arī TIS neanonimizētā veidā tā ir ierobežotas pieejamības informācija? Portālā Manas tiesas publicēts daļēji anonimizēts Senāta 2019. gada 31. oktobra spriedums lietā Nr. SKC-316/2019. Nepievēršoties sprieduma argumentiem, motīviem un rezultātam, neizpratni raisa fakts, ka atbildētāja vārds un uzvārds