Vai zemes piespiedu nomas institūta korekcijas veicinās dalīto īpašumu izbeigšanos?
Kamēr Satversmes skata kārtējo konstitucionālo sūdzību zemes piespiedu nomas sakarā, šoreiz attiecībā uz nomas maksas aplikšanu ar PVN, atzīstot šo jautājumu par sevišķi sarežģītu un pat vēršoties Eiropas Savienības tiesā, Saeimā tiek virzīti divi savstarpēji konkurējoši likumprojekti. Ar vienu – tiek paredzēts apvienot dalītos īpašumus, ar otru – zemes piespiedu nomas tiesību anomāliju faktiski nostiprināt
Prasībās par kopīpašuma dalīšanu prasītājam savs sadales variants obligāti nav jānorāda
Lai arī Civillikuma 1074. pants nosaka, ka katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt kopīpašuma dalīšanu, bet 1075. pants dalīšanas veidu nodod tiesas ekskluzīvajā kompetencē, vēl aizvien daži tiesneši prasības, kurās nav norādīts dalīšanas veids, nelikumīgi atstāj bez virzības to precizēšanai Tiesību doktrīnā un tiesu praksē ir nodibināts, ka kopīpašnieka tiesība prasīt īpašuma dalīšanu ir katra
Civillikuma 1. panta vājums un spēks
Ir pagājis nedaudz vairāk par gadu kopš Senāta Civillietu departaments 2019. gada 17. decembrī ir taisījis spriedumu lietā Nr. C04169414, SKC‑259/2019, ar ko de facto atkāpās no tiesu prakses, tiesību doktrīnas un iepriekšējām judikatūras atziņām, izraisot asas diskusijas ne tikai juridisko profesiju pārstāvju aprindās,[1] bet arī visā sabiedrībā kopumā. Autora ieskatā dīvainības lietas izskatīšanā,[2] nepamatota un neargumentēta atkāpšanās no judikatūras un stabilās tiesu
Judikatūra, vienveidīga tiesu prakse un tiesiskums
Portālā “Jurista vārds” 2021. gada 6. janvārī publicēts Augstākās tiesas paziņojums, ka nolūkā novērst pretrunīgas tiesu prakses veidošanos civillietās, Senāta Civillietu departaments “pilotlietas” turpmāk skatīs prioritārā kārtībā Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja iniciatīva par tā saucamo ”pilotlietu” skatīšanu prioritārā kārtībā kopumā ir atbalstāma, taču vienlaikus ir diskutabla un prasa ievērot zināmu piesardzību tās realizācijā. No vienas
Pamatota kritika Senāta judikatūrai atzīšanas prasībās
Pelnītu kritiku no vairākiem citiem valsts konstitucionālajiem orgāniem un daudziem atzītiem tiesībzinātniekiem gada pēdējā darba dienā ir saņēmis Augstākās tiesas Civillietu departaments (Satversmes tiesas lieta Nr. 2020-08-01) Satversmes tiesa 2020. gada 30. decembrī pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020‑08‑01 “Par Civilprocesa likuma 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Faktiski visi
Par AT priekšsēdētaja aicinājumu tiesām ievērot vienotu praksi noilguma piemērošanas jautājumos
2020.gada 20. jūlijā AT mājaslapā www.at.gov.lv norādīts, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir nosūtījis vēstuli tiesu priekšsēdētājiem ar aicinājumu nodrošināt tiesās judikatūras ievērošanu jautājumā par noilguma nepiemērošanu civillietās ex officio. Šo iniciatīvu rosināja žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” jūlija numurā raksts „Noilguma iestāšanās pārbaude pēc tiesas iniciatīvas” Augstākās tiesas priekšsēdētājs vērš tiesu priekšsēdētāju uzmanību uz to, ka