PVN atlīdzībai par zemes lietošanu dalītajos īpašumos: par pagātni strīds, nākotne skaidra
Eiropas Savienības tiesa 2021. gada 1. decembrī sniedza atbildi uz Satversmes tiesas tai uzdoto jautājumu par PVN zemes piespiedu nomā. Tai pat laikā Saeima 2021. gada 15. novembrī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, PVN atlīdzības maksai par zemes lietošanu dalītajos īpašumos atceļot, ko valsts prezidents 4. decembrī ir izsludinājis. Satversmes tiesā 2020. gada 30. aprīlī ir
Advokāta kritika tiesām un tiesnešiem – jēga, mērķis un jaunās robežas
Une grande victoire pour l’ensemble de la profession des avocats (Liela uzvara visai juridiskajai profesijai vai liela uzvara visiem advokātiem) bija pirmie franču advokāta Olivjē Morisa (Olivier Morice) publiski paustie vārdi pēc tam, kad ECT Lielā palāta atcēla Piektās palātas agrāku tiesas nolēmumu saistībā ar advokāta vārda brīvības pārkāpumu. Paradigmu maiņa, tiesu un tiesnešu kritikas
Ārkārtējās situācijas izsludināšanas rīkojuma tiesiskā daba un tā tiesiskuma kontrole
Nolūkā apturēt straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi, kā arī mazināt novēršamo mirstību, Ministru kabinets 2021. gada 20. oktobrī ir izdevis rīkojumu, ar kuru uz laiku ir būtiski ierobežotas Latvijas iedzīvotāju tiesības un brīvības. Lai arī šis rīkojums pēc formas un satura atgādina ārējo normatīvo aktu, kā kontrole būtu Satversmes tiesas kompetencē, tas
Civillikums laikmetu griežos un politiķu dzirnās. III daļa. Tiesību jaunrades sekas
Saeima 2021. gada 30. septembrī pabeidza skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” un pieņēma to redakcijā, kas neatbilst ne Satversmes tiesas secinājumiem, ne arī ekspertu, tostarp pašu Saeimas Juridiskā biroja atzinumam, ne arī veselā saprāta kritērijam. Kas
Civillikums laikmetu griežos un politiķu dzirnās. I daļa – politiskās iniciatīvas
Saeima 2021. gada 30. septembrī, visticamāk, pabeigs skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” un pieņems to redakcijā, kas neatbilst ne Satversmes tiesas secinājumiem, ne arī ekspertu, tostarp pašu Saeimas Juridiskā biroja atzinumam , ne arī veselā saprāta kritērijam.
Civillikums laikmetu griežos un politiķu dzirnās. II daļa. Apkopojums kā likums
Saeima ir izlēmusi grozīt likumu “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” redakcijā, kas, visticamāk, neatbilst ne Satversmes tiesas secinājumiem, ne arī ekspertu, tostarp pašu Saeimas Juridiskā biroja atzinumam, ne arī ekonomikas atziņās balstītiem apsvērumiem. Vai likumdošanas process Latvijā atbilst valsts pamatlikumam