Advokāta kritika tiesām un tiesnešiem – jēga, mērķis un jaunās robežas
Une grande victoire pour l’ensemble de la profession des avocats (Liela uzvara visai juridiskajai profesijai vai liela uzvara visiem advokātiem) bija pirmie franču advokāta Olivjē Morisa (Olivier Morice) publiski paustie vārdi pēc tam, kad ECT Lielā palāta atcēla Piektās palātas agrāku tiesas nolēmumu saistībā ar advokāta vārda brīvības pārkāpumu. Paradigmu maiņa, tiesu un tiesnešu kritikas
Ārkārtējās situācijas izsludināšanas rīkojuma tiesiskā daba un tā tiesiskuma kontrole
Nolūkā apturēt straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi, kā arī mazināt novēršamo mirstību, Ministru kabinets 2021. gada 20. oktobrī ir izdevis rīkojumu, ar kuru uz laiku ir būtiski ierobežotas Latvijas iedzīvotāju tiesības un brīvības. Lai arī šis rīkojums pēc formas un satura atgādina ārējo normatīvo aktu, kā kontrole būtu Satversmes tiesas kompetencē, tas
Civillikums laikmetu griežos un politiķu dzirnās. III daļa. Tiesību jaunrades sekas
Saeima 2021. gada 30. septembrī pabeidza skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” un pieņēma to redakcijā, kas neatbilst ne Satversmes tiesas secinājumiem, ne arī ekspertu, tostarp pašu Saeimas Juridiskā biroja atzinumam, ne arī veselā saprāta kritērijam. Kas
Civillikums laikmetu griežos un politiķu dzirnās. I daļa – politiskās iniciatīvas
Saeima 2021. gada 30. septembrī, visticamāk, pabeigs skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” un pieņems to redakcijā, kas neatbilst ne Satversmes tiesas secinājumiem, ne arī ekspertu, tostarp pašu Saeimas Juridiskā biroja atzinumam , ne arī veselā saprāta kritērijam.
Civillikums laikmetu griežos un politiķu dzirnās. II daļa. Apkopojums kā likums
Saeima ir izlēmusi grozīt likumu “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” redakcijā, kas, visticamāk, neatbilst ne Satversmes tiesas secinājumiem, ne arī ekspertu, tostarp pašu Saeimas Juridiskā biroja atzinumam, ne arī ekonomikas atziņās balstītiem apsvērumiem. Vai likumdošanas process Latvijā atbilst valsts pamatlikumam
Par Krimināllikuma 219. (un 217.) panta jēgu, mērķi un piemērošanas aspektiem
Sabiedrību ir pamatoti saviļņojusi un sadusmojusi ziņa, ka 2017. gadā Ventspils peldbaseinā noslīkušā zēna vecākiem ir uzrādīta apsūdzība par saņemtās kompensācijas nenorādīšanu abu vecāku 2019. gadā VID iesniegtajās kārtējās gada deklarācijās par 2018. gadu. Kompensācija tika saņemta par zēna nonāvēšanu aiz neuzmanības. Kriminālprocesu, saņemot informāciju no izmeklētājas, kurai savlaicīgi (domājams – jau 2017. gada beigās,