Ar šo, izmantojot portāla Jurista vārds Brīvā mikrofona platformu, aizsāku analītisku diskusiju par tiesu nolēmumiem un to argumentāciju. Aicinu visus interesentus pievienoties šai diskusijai, argumentācijā ņemot vērā Tiesnešu ētikas komisijas 2019. gada 12. aprīļa atzinumā pausto, ka ikviens var publiski diskutēt par aktuāliem tiesvedību procesiem, tā vēršot uzmanību uz iespējamām sistēmiskām un juridiskām problēmām un tiesībpolitiskiem apsvērumiem, kas ir sabiedriski nozīmīgi.
Likuma “Par tiesu varu” 28.6 pants nosaka, ka tiesu informatīvās sistēmas ietvaros Augstākā tiesa veido judikatūras datubāzi, kurā iekļaujamās informācijas atlases un apstrādes kārtību pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Augstākās tiesas mājaslapā norādīts, ka Judikatūras sadaļā sistēmiski apkopoti Senāta nolēmumi, kas ir juridiski nozīmīgi.
Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir lēmusi pievienot Judikatūras datubāzei Senāta 2019. gada lēmumu lietā Nr. SPC000819, SPC-8/2019. http://www.at.gov.lv/downloadlawfile/5702.
Aicinu juristus un visus citus interesentus izvērtēt šā Senāta nolēmuma argumentāciju, likumību un pamatotību. Vēršu uzmanību uz faktu, ka civillietas Nr. SPC000819 materiāliem, domājams, kasācijas instancē ir pievienoti Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestam pievienotie pierādījumi.
Daru zināmu, ka neesmu saistīts ar šo civillietu. Esmu lūdzis Augstāko tiesu man izsniegt nolēmumu, ar kuru lietas materiāliem kasācijas instancē ir pievienoti pierādījumi, taču 28.02.2019. esmu saņēmis atteikumu (kas nav noformēts APL 67. panta kārtībā). Šī informācijas izsniegšanas atteikuma, ko ir parakstījis Civillietu departamenta priekšēdētājs, galvenais arguments ir, ka „nolēmums” likuma „Par tiesu varu” 28.2 panta pirmās daļa izpratnē ir tiesas taisīts „gala nolēmums” lietā, nevis jebkurš tiesas taisīts nolēmums vai cita tiesas veikta procesuāla darbība.