Kā jautājums par to vai Komerclikuma 194. pants, kas nosaka, ka ” Dalībniekam ir tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties ar visiem sabiedrības dokumentiem…”, saistās ar tā otrajā teikumā paredzēto tiesību ierobežošanu komercnoslēpuma un kaitējuma riska dēļ?
(Izpētīti 18 avoti no 561,842 dokumentiem,10 tēzes, 8 tīmekļa rezultāti)
ECLI.ai meklējumā netika atrasti atbilstoši nolēmumi par Jūsu precizēto jautājumu. Tomēr iepriekš šajā pašā sarunā jau ir iegūti tiesu nolēmumi un likuma normas, kas tieši skar Komerclikuma 194. panta ierobežošanu, un ECLI.ai balstās uz tiem.
- ECLI:LV:RAT:2023:0510.C75016222.7.S
- ECLI:LV:RAT:2019:0220.C68237318.7.S
- ECLI:LV:ZAT:2021:1115.C73394920.9.S
- ECLI:LV:VAT:2018:0308.C29508316.1.S
- Rīgas apgabaltiesa – C30442415
Saistība ir šāda: komercnoslēpums pats par sevi automātiski neatceļ dalībnieka tiesības no Komerclikuma 194. panta. Šis pants jau pats satur speciālu mehānismu, kā un kad sabiedrība drīkst ierobežot dalībnieka tiesības saņemt informāciju un iepazīties ar dokumentiem:
- tikai konkrētajā gadījumā,
- tikai ar dalībnieku sapulces lēmumu, un
- tikai tad, ja ir pamatotas aizdomas, ka dalībnieks iegūtās ziņas varētu izmantot pretēji sabiedrības mērķim, nodarot būtisku kaitējumu vai zaudējumus.
- ECLI:LV:RAT:2019:0220.C68237318.7.S
- ECLI:LV:ZAT:2021:1115.C73394920.9.S
No tā izriet pirmais svarīgais secinājums: atsauce uz “komercnoslēpumu” nav patstāvīgs atteikuma pamats, ja nav ievērota Komerclikuma 194. panta otrajā teikumā paredzētā procedūra. Tiesas ir tieši norādījušas, ka dalībnieka tiesības var ierobežot tikai ar dalībnieku sapulces lēmumu, un valdes lēmums vai vispārēja norāde uz komercnoslēpumu pati par sevi nevar pamatot informācijas nesniegšanu.
- ECLI:LV:RAT:2019:0220.C68237318.7.S
- Rīgas apgabaltiesa – C30442415
Otrais secinājums: komercnoslēpuma arguments praksē “ieiet” Komerclikuma 194. panta otrajā teikumā nevis kā automātisks aizliegums, bet kā faktiskais pamats pamatotām aizdomām par iespējamu kaitējumu. Proti, ja sabiedrība var konkretizēti parādīt, ka attiecīgais dalībnieks, iegūstot sensitīvu informāciju, varētu to izmantot konkurējošas darbības, konflikta vai cita pretēja mērķa labā, tad šis apstāklis var pamatot tiesību ierobežošanu.
- ECLI:LV:RAT:2019:0220.C68237318.7.S
- ECLI:LV:ZAT:2021:1115.C73394920.9.S
- SKA-168/2010
Tieši tādu pieeju ilustrē nolēmumi, kuros tiesa pieļāva ierobežojumu, ja pastāvēja pietiekams pamats uzskatīt, ka mazākuma dalībnieks iegūtās ziņas varētu izmantot savas konkurējošās komercsabiedrības interesēs, nodarot sabiedrībai būtisku kaitējumu vai zaudējumus.
- ECLI:LV:RAT:2019:0220.C68237318.7.S
Tātad nozīme nav tikai tam, ka informācija ir jutīga, bet arī tam, kam šī konkrētā dalībnieka rīcība objektīvi rada risku.
- ECLI:LV:RAT:2019:0220.C68237318.7.S
- SKC-195/2018
Trešais secinājums: slieksnis ir “pamatotas aizdomas”, nevis abstrakta neuzticēšanās. No Komerclikuma 194. panta teksta izriet, ka jāvērtē konkrētais gadījums un konkrētais risks. Tāpēc vispārīgi formulējumi, piemēram, “visi grāmatvedības dokumenti ir komercnoslēpums” vai “dalībnieks nedrīkst redzēt sensitīvus darījumu dokumentus”, paši par sevi vēl nepietiek.
- ECLI:LV:RAT:2019:0220.C68237318.7.S
- Rīgas apgabaltiesa – C30442415
Tiesu praksē redzams, ka ir jābūt individualizētam pamatojumam, kā tieši šis dalībnieks, šīs ziņas un šajos apstākļos varētu radīt būtisku kaitējumu.
- ECLI:LV:RAT:2019:0220.C68237318.7.S
Ceturtais secinājums: dalībnieks attiecībā pret sabiedrību nav vērtējams kā parasta “trešā persona”, un tieši tāpēc komercnoslēpuma aizsardzība Komerclikuma 194. panta kontekstā darbojas šaurāk nekā ārējo personu pieprasījumos. Vienā nolēmumā tiesa norādīja, ka uz sabiedrības dalībnieku nevar attiecināt komercnoslēpuma vai fizisko personu datu aizsardzības ierobežojumus tādā pašā veidā kā uz trešajām personām.
- CLI:LV:RAT:2023:0510.C75016222.7.S
Tas nenozīmē, ka ierobežošana nav iespējama, bet gan to, ka tai jābalstās tieši Komerclikuma 194. panta otrajā teikumā paredzētajos priekšnoteikumos.
- CLI:LV:RAT:2023:0510.C75016222.7.S
Piektais secinājums: ja ierobežojums ir noteikts, tas nedrīkst pārsniegt nepieciešamo. Avoti, ko ECLI.ai atrada par komercnoslēpuma aizsardzību vispārīgi, rāda, ka tiesību sistēma komercnoslēpuma jautājumos izmanto interešu samērošanu, nevis absolūtu aizliegumu.
- SKA-165/2023
- Komercnoslēpuma aizsardzība civilprocesuālajā tiesvedībā, JV 12. Oktobris 2021, Reinis Markvarts
- Komercnoslēpumi: jēdziens un statuss, piekļuves ierobežošana, tiesību pārkāpumi, tiesvedība, darba tiesiskās attiecības, JV 12. Oktobris 2021.
Tādēļ arī Komerclikuma 194. panta kontekstā loģiski ir vērtēt nevis “dot visu vai nedot neko”, bet gan to, vai iespējams:
- dot mutisku vai rakstisku informāciju bez pilna dokumentu kopuma;
- ļaut iepazīties ar dokumentiem kontrolētos apstākļos;
- aizsegt daļu datu;
- neizsniegt kopijas, bet atļaut tikai iepazīšanos;
- ierobežot pieeju tai daļai, par kuru risks ir konkrēti pamatots.
- ECLI:LV:ZAT:2021:1115.C73394920.9.S
- ECLI:LV:VAT:2018:0308.C29508316.1.S
- Rīgas apgabaltiesa – C30442415SKA-165/2023
- Komercnoslēpuma aizsardzība civilprocesuālajā tiesvedībā, JV 12. Oktobris 2021, Reinis Markvarts
Tieši šeit saistās Jūsu iepriekšējais jautājums par dokumentu kopijām. Tā kā Komerclikuma 194. pants pats par sevi neuzliek sabiedrībai pienākumu izsniegt dokumentu kopijas vai atvasinājumus, šis apstāklis praksē kalpo arī kā maigāks aizsardzības mehānisms komercnoslēpuma risku mazināšanai: sabiedrībai var būt pienākums dot informāciju un nodrošināt iepazīšanos, bet ne obligāti izsniegt kopijas, ar kurām tālāk būtu vieglāk rīkoties ārpus sabiedrības kontroles.
- ECLI:LV:ZAT:2021:1115.C73394920.9.S
- ECLI:LV:VAT:2018:0308.C29508316.1.S
- Rīgas apgabaltiesa – C30442415
Ja mēģina to noformulēt kā praktisku testu, tad Komerclikuma 194. panta otrā teikuma piemērošanai sabiedrībai būtu jāpierāda vismaz:
- ir runa par konkrētu pieprasījumu, nevis vispārēju politiku; 194.p. · Komerclikums
- ir dalībnieku sapulces lēmums;
- ECLI:LV:RAT:2019:0220.C68237318.7.S
- ECLI:LV:ZAT:2021:1115.C73394920.9.S
- pastāv pamatotas, nevis hipotētiskas aizdomas;
- ECLI:LV:RAT:2019:0220.C68237318.7.S
- iegūtās ziņas varētu tikt izmantotas pretēji sabiedrības mērķim;
- ECLI:LV:RAT:2019:0220.C68237318.7.S
- iespējamais kaitējums ir būtisks;
- SKC-76/2025
- ierobežojums ir samērīgs ar risku.
- SKA-165/2023
- Komercnoslēpumi: jēdziens un statuss, piekļuves ierobežošana, tiesību pārkāpumi, tiesvedība, darba tiesiskās attiecības, JV 12. Oktobris 2021.
Savukārt ar vispārēju atsauci “tas ir komercnoslēpums” vien nepietiek, jo komercnoslēpums ir jāaizsargā, bet dalībnieka tiesības uz informāciju arī ir likumā atzītas tiesības kapitālsabiedrībā.
- ECLI:LV:RAT:2023:0510.C75016222.7.S
- SKA-168/2010
Komercnoslēpuma esība palīdz pamatot kaitējuma risku, bet neaizstāj Komerclikuma 194. panta otrajā teikumā prasīto lēmumu un konkrēto pamatojumu.
- ECLI:LV:RAT:2019:0220.C68237318.7.S
- Rīgas apgabaltiesa – C30442415
Ja vēlaties, ECLI.ai var nākamajā atbildē izdarīt vēl vienu soli tālāk un sagatavot:
- strukturētu “pierādīšanas standartu” — ko sabiedrībai būtu jānorāda dalībnieku sapulces lēmumā, lai ierobežojums būtu noturīgs tiesā, vai
- pretējo skatījumu — kā dalībnieks tiesā var apstrīdēt atsaukšanos uz komercnoslēpumu kā formālu ieganstu informācijas nesniegšanai.